ES kompetence klimatrīcības jomā

Eiropas Savienībai ir vienīgi tās kompetences (pilnvaras), kas tai uzticētas līgumos, kurus ratificējušas ES dalībvalstis. Pārējās pilnvaras ir dalībvalstīm.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 11. un 191.–193. pantu Eiropas Savienība ir pilnvarota rīkoties visās vides politikas jomās, tostarp klimata pārmaiņu jomā. Tās darbības jomu ierobežo subsidiaritātes princips.

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir dalītā kompetence: šajā jomā gan ES, gan tās dalībvalstis var pieņemt juridiski saistošus tiesību aktus. Tomēr dalībvalstis to var darīt tikai tad, ja ES savas pilnvaras nav izmantojusi vai to darīt nepārprotami ir pārtraukusi. Par dažām jomām katrā dalībvalstī var būt atbildīgas vietējās vai reģionālās pašvaldības.

Turklāt dalībvalstis ir atbildīgas par ES tiesību aktu īstenošanu valstī.

Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu ES ir juridisks pienākums līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Tas ietver starpposma mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 %.

Dalībvalstis var izvirzīt vērienīgākus starpposma mērķrādītājus. Tās turklāt var izvēlēties, ar kādām metodēm savā teritorijā panākt emisiju samazinājumu.

Emisiju samazināšanas veidi dažādās nozarēs ir atšķirīgi.

Ar ES ETS Eiropas Savienība ir ierobežojusi kopējo emisiju apjomu dažām nozarēm, proti, energoapgādei, energoietilpīgām nozarēm un aviācijai, un izveidojusi emisijas kvotu tirgu, tādējādi nosakot oglekļa cenu.

ES ETS īstenošana ir dalītā kompetence:

• kad ES līmenī ir vajadzīgi vienoti nosacījumi tiesību aktu īstenošanai, Komisija tos pieņem ar mērķi nodrošināt saskaņotu pieeju visās dalībvalstīs, piemēram, kvotu bezmaksas iedalei un emisiju monitoringam, verificēšanai un ziņošanai.
• Dalībvalstis piešķir kvotas saviem rūpniecības uzņēmumiem, kā arī seko līdzi faktiskajām emisijām un tās apstiprina saskaņā ar piešķirto kvotu daudzumu. Dažās dalībvalstīs darbojas izsoles platformas. Dalībvalstis ETS ieņēmumus izmanto arī klimatrīcībai.

Kopīgo centienu regula attiecas uz ES iekšzemes transporta (izņemot aviāciju), ēku, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un mazo rūpniecisko iekārtu radītajām emisijām. Līdz 2030. gadam šīs emisijas tiks samazinātas par 40 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Šajos centienos piedalās visas dalībvalstis, kuru emisiju mērķrādītāji ir no -10 % līdz -50 %. Dalībvalstis ir atbildīgas par šo mērķrādītāju īstenošanu un sasniegšanu, apvienojot Eiropas Savienības un valstu pasākumus. Par dažām jomām katrā dalībvalstī var būt atbildīgas vietējās vai reģionālās pašvaldības.

ZIZIMM regula izvirza Eiropas Savienības mērķrādītāju, kas paredz oglekļa neto piesaistījumus dabiskos piesaistītājos līdz 2030. gadam palielināt līdz 310 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta. Katrai dalībvalstij ir noteikti mērķrādītāji.

Dalībvalstis ir atbildīgas par savu oglekļa piesaistītāju uzturēšanu un paplašināšanu nolūkā sasniegt jauno ES mērķrādītāju. Tām ir pieejami daudzi pasākumi, ar kuru palīdzību uzlabot zemes apsaimniekošanu, arī mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošanu. Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) dalībvalstis atjaunina savus stratēģiskos plānus, lai atspoguļotu vērienīgākās ieceres zemes sektorā.

Jaunajiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, kas Eiropas Savienībā tiks pārdoti no 2035. gada 1. janvāra, jābūt bezemisiju transportlīdzekļiem; no 2030. gada tiem ir piemērojami emisiju samazināšanas mērķrādītāji salīdzinājumā ar 2021. gadu. Katru gadu konkrēti mērķrādītāji tiek noteikti arī katram ražotājam.

Dalībvalstīm šajā procesā būs izšķiroša nozīme, jo jaunās politikas panākumi būs atkarīgi no elektrouzlādes staciju skaita palielināšanas visā Eiropā. Saskaņā ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu dalībvalstis ar vietējo iestāžu palīdzību palielinās uzlādes jaudu atbilstoši bezemisiju vieglo automobiļu pārdošanas apjomam un uz lielajiem autoceļiem regulāros atstatumos uzstādīs elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes punktus.

Papildus tiesību aktiem ES piedāvā finansiālu atbalstu dalībvalstīm, pilsētām, reģioniem, uzņēmumiem un neaizsargātām grupām ar mērķi palīdzēt tām īstenot zaļo pārkārtošanos. Finansiālais atbalsts tiek nodrošināts dažādos veidos, piemēram, ar programmu “LIFE”, Sociālo klimata fondu, Inovāciju fondu un Modernizācijas fondu.