Klimata pārmaiņu cēloņi

Fosilā kurināmā dedzināšana, mežu izciršana un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana arvien vairāk ietekmē klimatu un mūsu planētas temperatūru.

Šo darbību rezultātā atmosfērā ieplūst milzīgs siltumnīcefekta gāzu apjoms papildus tam, kas tur nokļūst dabiskā veidā. Tā palielinās siltumnīcas efekts un notiek globālā sasilšana.

2011.–2020. gads bija siltākā līdz šim reģistrētā desmitgade — vidējā temperatūra pasaulē 2019. gadā par 1,1 °C pārsniedza pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Cilvēka darbības izraisītā globālā sasilšana turpina pieaugt par aptuveni 0,2 °C desmit gados.

Temperatūras paaugstināšanās par 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu rada nopietnu negatīvu ietekmi uz dabisko vidi un cilvēku veselību un labjutību. Ievērojami pieaug risks, ka globālajā vidē notiks bīstamas un, iespējams, katastrofālas pārmaiņas.

Tāpēc starptautiskā sabiedrība ir vienisprātis, ka globālā sasilšana jānotur krietni zem 2 °C atzīmes un ka jādara viss iespējamais, lai to ierobežotu līdz 1,5 °C.

Galvenais klimata pārmaiņu izraisītājs ir siltumnīcas efekts. Atsevišķas gāzes, nokļūstot Zemes atmosfērā, rada līdzīgu efektu kā stikls siltumnīcā — tās piesaista saules siltumu un neļauj tam atgriezties izplatījumā, tā izraisot globālo sasilšanu.

Daudzas no šīm siltumnīcefekta gāzēm rodas dabiskā veidā, taču atsevišķu gāzu koncentrācija atmosfērā palielinās cilvēka darbības rezultātā. Runa galvenokārt ir par šīm gāzēm:

• oglekļa dioksīds (CO₂),
• metāns,
• dislāpekļa oksīds,
• fluorētās gāzes.

Cilvēka darbības rezultātā radītais CO₂ ir galvenais globālās sasilšanas veicinātājs. 2020. gadā tā koncentrācijas līmenis atmosfērā bija par 48 % augstāks nekā pirmsindustriālajā laikmetā (līdz 1750. gadam).

Citas siltumnīcefekta gāzes tiek emitētas mazākā apjomā. Metāns ir spēcīgāka siltumnīcefekta gāze nekā CO₂, taču tā noturība atmosfērā ir īsāka. Dislāpekļa oksīds, tāpat kā CO₂, ir noturīga siltumnīcefekta gāze, kas uzkrājas atmosfērā vairākus gadu desmitus vai pat simtus. Piesārņotāji, kas nav siltumnīcefekta gāzes, piemēram, tādi aerosoli kā kvēpi, sasilst un atdziest citādi, un tie cita starpā tiek uzskatīti par gaisa kvalitāti pasliktinošu faktoru.

Tiek lēsts, ka dabiski cēloņi, piemēram, saules starojuma un vulkāniskās aktivitātes izmaiņas, kopējo sasilšanu periodā no 1890. līdz 2010. gadam ir veicinājuši par aptuveni 0,1 °C.

• Sadegot oglēm, naftai un gāzei, rodas oglekļa dioksīds un dislāpekļa oksīds.
• Mežu izciršana. Koki palīdz stabilizēt klimatu, absorbējot atmosfērā esošo CO₂. Ja tos nocērt, šī labvēlīgā ietekme zūd un kokos uzkrātais ogleklis sadaloties izplūst atmosfērā un tādējādi vēl palielina siltumnīcas efektu.
• Lopkopības izvēršana. Govis un aitas barības gremošanas procesā rada lielu metāna daudzumu.
• Mēslošanas līdzekļi, kuru sastāvā ir slāpeklis, sadaloties rada dislāpekļa oksīdu.
• Fluorētās gāzes tiek emitētas no iekārtām un izstrādājumiem, kuros tās izmanto. Šādas emisijas rada ļoti spēcīgu sasilšanas efektu, kas pārsniedz CO₂ iedarbību pat 23 000 reižu.

Tā kā jebkuras CO₂ emisijas veicina globālo sasilšanu, visi emisiju samazinājumi palīdz šo procesu palēnināt. Lai pilnībā apturētu globālo sasilšanu, visā pasaulē būtu jāpanāk CO₂ neto nulles emisijas. Turklāt arī citu siltumnīcefekta gāzu, piemēram, metāna, emisiju samazināšanai var būt spēcīga ietekme uz globālās sasilšanas palēnināšanos, jo īpaši īstermiņā.

Klimata pārmaiņu sekas ir ārkārtīgi nopietnas un ietekmē daudzus mūsu ikdienas aspektus. Gan cīņa pret klimata pārmaiņām, gan pielāgošanās globālajai sasilšanai ir ES būtiskas prioritātes. Klimata jomā ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Uzziniet vairāk par to, ko cīņā pret klimata krīzi dara ES.