Klimata pārmaiņas skar visas pasaules daļas. Ap zemeslodes poliem kūst ledus, un jūras līmenis ceļas. Dažos reģionos ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, bet citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem. Lai nepieļautu situācijas turpmāku pasliktināšanos, mums ir nekavējoties jārīkojas klimata jomā.
Klimata pārmaiņas ir ļoti nopietns drauds, un to sekas ietekmē daudzus dažādus mūsu dzīves aspektus. Tālāk ir uzskaitītas klimata pārmaiņu galvenās sekas. Noklikšķiniet uz + zīmes, lai uzzinātu vairāk.
Klimata krīze ir paaugstinājusi vidējo temperatūru pasaulē un izraisa biežākus īpaši augstas temperatūras periodus jeb karstuma viļņus. Augstāka temperatūra var palielināt mirstību, samazināt produktivitāti un nodarīt kaitējumu infrastruktūrai. Vissmagāk tiks ietekmēti visneaizsargātākie sabiedrības locekļi, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki un zīdaiņi.
Paredzams, ka augstāka temperatūra izraisīs arī klimata zonu ģeogrāfiskā izvietojuma izmaiņas. Šo pārmaiņu ietekmē daudzas augu un dzīvnieku sugas, kuras jau tagad ir pakļautas spiedienam dzīvotņu izzušanas un piesārņojuma dēļ, ir sastopamas arvien retāk un arvien mazākā skaitā.
Temperatūras paaugstināšanās, visticamāk, ietekmēs arī fenoloģiju — dzīvnieku un augu sugu uzvedību un dzīves ciklu. Tas savukārt var palielināt kaitēkļu un invazīvo sugu skaitu, kā arī paaugstināt cilvēku saslimstību ar noteiktām slimībām.
Tajā pašā laikā varētu samazināties lauksaimniecības un lopkopības ražība un dzīvotspēja un ekosistēmu spēja nodrošināt svarīgus pakalpojumus un preces (piemēram, tīru ūdeni vai vēsu un tīru gaisu).
Augstāka temperatūra palielina ūdens iztvaikošanu, kas kopā ar nokrišņu trūkumu palielina smagu sausuma periodu risku.
Īpaši zemas temperatūras periodi (aukstuma viļņi, salnas dienas) Eiropā varētu kļūt retāki. Tomēr globālā sasilšana ietekmē notikumu prognozējamību un līdz ar to arī mūsu spēju efektīvi reaģēt.
Klimata pārmaiņu dēļ daudzi Eiropas reģioni jau tagad piedzīvo biežākus, smagākus un ilgstošākus sausuma periodus. Ar sausumu saprot neierastu un īslaicīgu ūdens deficītu, ko izraisa nokrišņu trūkums kombinācijā ar spēcīgāku iztvaikošanu (augstas temperatūras dēļ). Tas nav tas pats, kas ūdens trūkums, proti, strukturāls saldūdens trūkums visa gada garumā, ko izraisa pārmērīgs ūdens patēriņš.
Sausums bieži vien izraisa ķēdes reakciju, piemēram, attiecībā uz transporta infrastruktūru, lauksaimniecību, mežsaimniecību, ūdeni un biodaudzveidību. Tā iespaidā pazeminās ūdens līmenis upēs un pazemes ūdeņu daudzums, tiek kavēta koku un kultūraugu augšana, palielinās kaitēkļu uzbrukumi un izceļas mežu ugunsgrēki.
Eiropā lielākā daļa no aptuveni 9 miljardus EUR lielajiem zaudējumiem, ko ik gadu rada sausums, skar lauksaimniecību, enerģētikas nozari un sabiedrisko ūdensapgādi. Ekstremāli sausuma periodi Eiropā kļūst arvien biežāki, un pieaug arī to radītie zaudējumi.
Tiek prognozēts, ka, vidējai temperatūrai pasaulē paaugstinoties par 3 °C, sausums iestāsies divreiz biežāk un sausuma radītie kopējie zaudējumi Eiropā pieaugs līdz 40 miljardiem EUR gadā, un vissmagākā ietekme būs Vidusjūras un Atlantijas okeāna reģionos. Biežāki un smagāki sausuma periodi palielinās ugunsnedrošā perioda ilgumu un bīstamību, jo īpaši Vidusjūras reģionā. Klimata pārmaiņu dēļ mežu ugunsgrēki arī apdraud plašākas teritorijas. Reģioni, kurus pašlaik neapdraud ugunsgrēki, var kļūt par riska zonām.
Planētai sasilstot, mainās nokrišņu režīms, palielinās iztvaikošana, kūst ledāji un paaugstinās jūras līmenis. Visi šie faktori ietekmē saldūdens pieejamību.
Paredzams, ka biežāki un smagāki sausuma periodi un ūdens temperatūras paaugstināšanās izraisīs ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Šādi apstākļi veicina toksisku aļģu un baktēriju augšanu, kas saasinās ūdens trūkuma problēmu, kuru lielā mērā izraisījusi cilvēka darbība.
Iespējams, ka pieejamā saldūdens kvalitāti un daudzumu ietekmēs arī biežākas lietusgāzes (pēkšņi, ārkārtīgi stipri nokrišņi), jo tās var izraisīt neattīrītu notekūdeņu ieplūšanu virszemes ūdeņos.
Eiropas upes lielākoties iztek no kalnainiem apgabaliem, un 40 % Eiropas saldūdens nāk no Alpiem. Tomēr sniega un ledāju dinamikas izmaiņas, kā arī nokrišņu režīma izmaiņas var izraisīt īslaicīgu ūdens trūkumu Eiropā. Sausuma izraisītas upju ūdenīguma izmaiņas var ietekmēt arī iekšējo ūdensceļu transportu un hidroenerģijas ražošanu.
Paredzams, ka klimata pārmaiņu rezultātā daudzviet palielināsies nokrišņu daudzums. Lielāks nokrišņu daudzums ilgākā laika periodā galvenokārt izraisīs plūdus upēs, savukārt īslaicīgas, intensīvas lietusgāzes var izraisīt pēkšņus plūdus, kas rodas, nepārplūstot nevienai ūdenstecei.
Upju plūdi ir bieža dabas katastrofa Eiropā, kas līdzās vētrām pēdējo trīs desmitgažu laikā ir prasījusi cilvēku dzīvības, skārusi miljoniem cilvēku un radījusi milzīgus ekonomiskos zaudējumus. Klimata pārmaiņas, visticamāk, turpmākajos gados palielinās plūdu biežumu Eiropā.
Tiek prognozēts, ka spēcīgas lietusgāzes kļūs biežākas un intensīvākas augstākas temperatūras dēļ, un paredzams, ka Eiropā biežāk būs sastopami pēkšņi plūdi.
Dažos reģionos atsevišķi riski, piemēram, plūdi agrā pavasarī, īstermiņā varētu samazināties, jo ziemā nokrišņu sniega veidā būs mazāk, tomēr vidējā termiņā šo samazinājumu var aizēnot paaugstināts pēkšņu plūdu risks kalnu apgabalos, kas var pārslogot upju tīkla spēju novadīt ūdeni.
Jūras līmenis 20. gadsimtā konstanti paaugstinājās, un pēdējās desmitgadēs šis process ir paātrinājies.
Ūdens līmeņa celšanās galvenokārt ir saistīta ar okeānu ūdens termisko izplešanos sasilšanas dēļ. Taču to veicina arī ledāju un Antarktīdas ledus segas kušana. Tiek prognozēts, ka līdz šā gadsimta beigām jūras līmenis Eiropā paaugstināsies vidēji par 60 līdz 80 cm, galvenokārt atkarībā no tā, cik strauji kusīs Antarktīdas ledus sega.
Aptuveni trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo mazāk nekā 50 kilometru attālumā no jūras vai okeāna, un šajās teritorijās tiek radīti vairāk nekā 30 % no ES kopējā IKP. To īpašumu ekonomiskā vērtība, kas atrodas līdz 500 m attālumā no jūras krasta, ir no 500 miljardiem līdz 1000 miljardiem EUR.
Līdztekus citām klimata pārmaiņu sekām jūras līmeņa celšanās palielinās plūdu un erozijas risku piekrastē, un tas būtiski ietekmēs iedzīvotājus, infrastruktūru, uzņēmumus un dabu šajās teritorijās.
Turklāt tiek prognozēts, ka jūras līmeņa celšanās samazinās pieejamā saldūdens daudzumu, jūras ūdenim arvien vairāk iespiežoties pazemes ūdens slāņos. Tas, visticamāk, izraisīs arī daudz lielāku sāļūdens iekļūšanu saldūdens ūdensobjektos, ietekmējot lauksaimniecību un dzeramā ūdens apgādi.
Tas ietekmēs arī biodaudzveidību piekrastes biotopos, kā arī to sniegtos dabas pakalpojumus un preces. Tiks zaudēti daudzi mitrāji, un tas apdraudēs unikālas putnu un augu sugas, kā arī iznīcinās dabisko aizsardzību, ko šīs teritorijas nodrošina pret vētru uzplūdiem.
Klimata pārmaiņas noris tik strauji, ka daudzām augu un dzīvnieku sugām ir grūti izdzīvot. Ir skaidri pierādījumi, kas liecina, ka biodaudzveidība jau reaģē uz klimata pārmaiņām un turpinās to darīt. Tiešā ietekme ietver izmaiņas fenoloģijā (dzīvnieku un augu sugu uzvedībā un dzīves ciklā), sugu skaitliskumā un izplatībā, populāciju sastāvā, biotopu struktūrā un ekosistēmu procesos.
Klimata pārmaiņas netieši ietekmē arī biodaudzveidību, jo mainās zemes un citu resursu izmantošana. Netiešā ietekme var būt postošāka par tiešo ietekmi, jo tās mērogs, apjoms un ātrums var būt lielāks. Netiešā ietekme var būt šāda: biotopu fragmentācija un zudums; pārmērīga izmantošana; gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums; invazīvo sugu izplatīšanās. Tas vēl vairāk samazinās ekosistēmu noturību pret klimata pārmaiņām un to spēju nodrošināt būtiskus pakalpojumus, piemēram, klimata regulēšanu, pārtiku, tīru gaisu un ūdeni, kā arī plūdu vai erozijas ierobežošanu.
Klimata pārmaiņas var pastiprināt eroziju, organisko vielu samazināšanos, augsnes sasāļošanos, augsnes biodaudzveidības samazināšanos, zemes nogruvumus, pārtuksnešošanos un plūdus. Klimata pārmaiņu ietekme uz oglekļa uzkrājumu augsnē var būt saistīta ar CO2 koncentrācijas izmaiņām atmosfērā, paaugstinātu temperatūru un nokrišņu režīma izmaiņām. Neparasti spēcīgi nokrišņi, strauja sniega vai ledus kušana, palielināta upju notece un pastiprināts sausums ir ar klimatu saistīti notikumi, kas ietekmē augsnes degradāciju. Ietekmi atstāj arī mežu izciršana un citas cilvēka darbības (lauksaimniecība, slēpošana). Paredzams, ka piekrastes teritorijās palielināsies sāļaino augšņu platība, jo jūras piekrastē ieplūst sāļūdens, ko izraisa jūras līmeņa paaugstināšanās un (periodiski) zema upju notece.
Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas izraisīs būtiskas izmaiņas ūdens pieejamībā Eiropā, jo nokrišņu režīms būs mazāk prognozējams un vētras būs spēcīgākas. Tā rezultātā palielināsies ūdens trūkums, jo īpaši Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos, un palielināsies plūdu risks lielā daļā Eiropas. Pārmaiņas ietekmēs daudzus sauszemes un jūras reģionus, kā arī daudzas dažādas dabiskās vides un sugas.
Ūdens temperatūra ir viens no galvenajiem parametriem, kas nosaka ūdens ekosistēmu vispārējo veselību, jo ūdens organismiem ir noteikts temperatūras diapazons, kurā tie ir spējīgi dzīvot. Klimata pārmaiņas ir paaugstinājušas upju un ezeru ūdens temperatūru, samazinājušas ledus segu, tādējādi ietekmējot ūdens kvalitāti un saldūdens ekosistēmas.
Klimata pārmaiņu ietekme, piemēram, jūras virsmas temperatūras paaugstināšanās, okeānu paskābināšanās un straumju un valdošo vēju izmaiņas būtiski mainīs okeānu fizisko un bioloģisko struktūru. Temperatūras un okeāna straumju izmaiņas var mainīt zivju ģeogrāfisko izplatību. Paaugstinoties jūras ūdens temperatūrai, svešzemju sugas varētu izplatīties arī reģionos, kur tās iepriekš nespēja izdzīvot. Piemēram, okeāna paskābināšanās ietekmēs dažādus kalcija karbonātu izdalošus organismus. Šīs pārmaiņas nenovēršami ietekmēs piekrastes un jūras ekosistēmas, kas daudziem reģioniem radīs būtiskas sociālekonomiskas sekas.
Klimata pārmaiņas ir būtisks drauds ne tikai cilvēku, bet arī dzīvnieku un augu veselībai. Lai gan mainīgais klimats, iespējams, neradīs daudz jaunu vai nezināmu veselības apdraudējumu, esošā ietekme saasināsies un būs izteiktāka nekā pašlaik.
Tiek prognozēts, ka būtiskākā klimata pārmaiņu ietekme uz veselību nākotnē būs šāda:
- vasaras karstuma izraisītas mirstības (nāves gadījumu) un saslimstības (slimību) pieaugums;
- ziemas aukstuma izraisītas mirstības (nāves gadījumu) un saslimstības (slimību) samazināšanās;
- paaugstināts nelaimes gadījumu risks un spēcīgāka ekstrēmu laikapstākļu (plūdu, ugunsgrēku un vētru) ietekme uz vispārējo labbūtību;
- izmaiņas slimību izpausmēs, piemēram, vektoru vai grauzēju pārnēsātas, ūdens vai pārtikas izraisītas slimības;
- dažu alerģiju izraisošo putekšņu sugu sezonālās izplatības izmaiņas, vīrusu, kaitēkļu un slimību izplatības izmaiņas;
- jaunradušās un atkārtoti uzliesmojošas dzīvnieku slimības, kas rada aizvien lielākas problēmas Eiropas dzīvnieku un cilvēku veselībai, piemēram, vīrusu izraisītas zoonozes un vektoru pārnēsātas slimības;
- jauni un atkārtoti parādījušies augu kaitīgie organismi (kukaiņi, patogēni un citi kaitīgie organismi) un slimības, kas ietekmē meža un zemkopības sistēmas;
- riski saistībā ar gaisa kvalitātes un ozona līmeņa izmaiņām.
Cilvēki, kas dzīvo urbānās teritorijās ar zemiem ienākumiem un sliktu infrastruktūru, un kopumā iedzīvotāju grupas ar zemākiem ienākumiem un mazāk vērtīgiem īpašumiem, ir vairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei un viņiem ir mazāk iespēju pret to cīnīties.
Klimata pārmaiņas var nesamērīgi ietekmēt sievietes, un viņas ir nelabvēlīgākā situācijā, kad nepieciešami dārgi pielāgošanās pasākumi. Tajā pašā laikā sievietes ir svarīgas dalībnieces pielāgošanās pasākumos un kopumā ilgtspējīgas prakses īstenošanā.
Bezdarbnieki un sociāli atstumti cilvēki ir vieni no visneaizsargātākajiem pret klimata riskiem.
Eiropas sabiedrības novecošana, kā arī fakts, ka ierobežota mobilitāte vai veselības traucējumi daudz vairāk ietekmē tieši vecāka gadagājuma cilvēkus, nozīmē, ka palielināsies pret klimata pārmaiņu ietekmi neaizsargāto iedzīvotāju daļa.
Klimata pārmaiņas jau ir sākušas ietekmēt arī piespiedu pārvietošanu un migrāciju. Lai gan klimats ir tikai viens no vairākiem piespiedu pārvietošanas un migrācijas faktoriem, daudzas partnervalstis, kas ir ceļā uz ilgtspējīgu attīstību, ir starp visvairāk skartajām valstīm. To iedzīvotāji bieži vien ir ļoti atkarīgi no dabas apstākļiem, un tieši viņiem ir vismazāk iespēju un līdzekļu, lai tiktu galā ar klimata pārmaiņām.
Temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu režīma izmaiņas vai jūras līmeņa celšanās tieši vai netieši ietekmēs visu ES dalībvalstu visu ekonomikas nozaru produktivitāti un dzīvotspēju, un tas ietekmēs darba tirgu.
Klimata pārmaiņas var ietekmēt darbaspēka pieejamību, jo pasliktinās iedzīvotāju veselības stāvoklis un rodas papildu ierobežojumi saistībā ar arodveselību (augstāka temperatūra darba vietā, biežāki un intensīvāki dabas apdraudējumi, kas neļauj cilvēkiem nokļūt darba vietā).
Turklāt vairākas ekonomikas nozares ir ļoti neaizsargātas, jo tās ir atkarīgas no stabiliem klimatiskajiem apstākļiem. Klimata pārmaiņu rezultātā ir gaidāmas sektorālas izmaiņas tādās nozarēs kā lauksaimniecība un tūrisms.
Būtiski ieguldījumi pielāgošanās pasākumos varētu piedāvāt nodarbinātības un ienākumu iespējas tādās darbībās kā piekrastes aizsardzības nostiprināšana, ēkas un (zaļā) infrastruktūra, ūdens resursu apsaimniekošana un apdraudēto apdzīvoto vietu pārvietošana. Tomēr joprojām nav skaidrības par šādu ieguldījumu iespējamo neto ietekmi uz darbvietu radīšanu. Lai izmantotu šīs iespējas, būs nepieciešams uzlabot darba ņēmēju prasmes.
Neaizsargātības mazināšana un pielāgošanās pasākumu īstenošana nav tikai valdību uzdevums un atbildība. Ņemot vērā klimata pārmaiņu nopietnību, publiskā un privātā sektora dalībniekiem ir jāsadarbojas, lai mazinātu neaizsargātību un pielāgotos pārmaiņu ietekmei. Tomēr ne visas ieinteresētās personas ir informētas par savu neaizsargātību un pasākumiem, ko tās var veikt, lai aktīvi pielāgotos klimata pārmaiņām. Tāpēc izglītošana un izpratnes veicināšana ir svarīga pielāgošanās procesa sastāvdaļa, lai pārvaldītu klimata pārmaiņu ietekmi, uzlabotu pielāgošanās spējas un samazinātu vispārējo neaizsargātību.
Īpaši aktuāla ir klimata pārmaiņu ietekme uz infrastruktūru un ēkām, ņemot vērā to ilgo kalpošanas laiku un augstās sākotnējās izmaksas, kā arī to būtisko lomu mūsu sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanā.
Ēkas un infrastruktūra var būt neaizsargātas pret klimata pārmaiņām to konstrukcijas (zema noturība pret vētrām) vai atrašanās vietas dēļ (piemēram, plūdu, zemes nogruvumu, lavīnu apdraudētās teritorijās). Tās var bojāt vai padarīt nederīgas lietošanai mainīgi klimatiskie apstākļi vai ekstrēmi laikapstākļu notikumi, piemēram, jūras līmeņa celšanās, spēcīgi nokrišņi un plūdi, īpaši zema vai augsta temperatūra, spēcīgs sniegputenis vai spēcīgs vējš.
Klimata pārmaiņu ietekme uz ēkām un infrastruktūru dažādos reģionos atšķirsies.
Klimata draudi Eiropas energosistēmai jau pastāv, un tiek prognozēts, ka tie palielināsies. Paredzams, ka klimata pārmaiņas samazinās pieprasījumu pēc apkures Ziemeļeiropā un Ziemeļrietumeiropā un ievērojami palielinās enerģijas pieprasījumu dzesēšanai Dienvideiropā, kas var vēl vairāk saasināt elektroenerģijas pieprasījumu maksimumslodzes laikā vasarā.
Spēcīgāki un biežāki karstuma viļņi mainīs enerģijas piedāvājuma un pieprasījuma struktūru, bieži vien pretējos virzienos. Turpmāka temperatūras paaugstināšanās un sausums var ierobežot dzesēšanas ūdens pieejamību siltumenerģijas ražošanai vasarā (tādējādi samazinot enerģijas piedāvājumu), savukārt pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas palielināsies.
Turklāt ekstrēmu laikapstākļu notikumu lielāks mērogs un biežums radīs draudus fiziskajai energoinfrastruktūrai: gaisvadu elektropārvades un sadales līnijām, kā arī apakšstacijām un transformatoriem.
Klimata pārmaiņas palielina arī raksturīgo laikapstākļu nepastāvību visā Eiropā. Tam ilgtermiņā ir tieša negatīva ietekme uz atjaunīgās enerģijas ražošanu. Daži piemēri varētu būt mazāks saules vai vēja daudzums reģionos, kur parasti ir vairāk saules vai vēja, vai karstums un sausums, kas ietekmē kultūraugus, kuri paredzēti enerģijas ražošanai no biomasas.
Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas un klimata nepastāvīgums būtiski ietekmēs lauksaimniecisko ražošanu gan attiecībā uz kultūraugu ražību, gan uz vietām, kur iespējams audzēt dažādus kultūraugus. Augšanas sezona ir kļuvusi garāka, un tiek prognozēts, ka tā vēl vairāk pagarināsies, jo pavasarī augšana sāksies agrāk, savukārt rudenī augšanas sezona turpināsies ilgāk. Tas ļautu paplašināt siltam klimatam piemērotu kultūru audzēšanu uz ziemeļiem, aptverot reģionus, kas iepriekš tam nebija piemēroti.
Siltuma un sausuma kombinācijas dēļ 21. gadsimtā lielākajā daļā Eiropas reģionu tiek prognozēti būtiski lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumi, kurus nekompensēs ražošanas pieaugums Ziemeļeiropā. Lai gan apūdeņošana ir efektīva pielāgošanās iespēja lauksaimniecībā, tomēr spēju pielāgoties, izmantojot apūdeņošanu, arvien vairāk ierobežos ūdens mazāka pieejamība.
Vissmagāk tiks skarti dienvidu reģioni, radot negatīvu kopējo ietekmi uz lauksaimniecību. Augsta temperatūra, ūdens trūkums un ekstrēmi laikapstākļu notikumi var izraisīt mazāku un nevienmērīgāku ražu un ilgtermiņā — lauksaimniecībā izmantojamo platību samazināšanos. Ietekme būs atkarīga no nokrišņu režīma un audzētajām kultūrām.
Eiropas ziemeļu daļā ir iespējama zināma pozitīva ietekme uz lauksaimniecību, ko nodrošinās jaunu kultūraugu šķirņu ieviešana, lielāka raža un kultūraugu audzēšanai piemērotu platību palielināšanās. Tas ir saistīts ar ilgāku audzēšanas sezonu, ilgāku bezsala periodu un retākiem aukstuma viļņiem. Tomēr gaidāma arī negatīva ietekme, ko galvenokārt radīs kaitīgo organismu un slimību pieaugums, aktīvāka barības vielu izskalošanās un organisko vielu samazināšanās augsnē.
Klimata pārmaiņu ietekme uz mežsaimniecību ietver lielāku sausuma, vētru un ugunsgrēku (abiotisko faktoru), kā arī kaitīgo organismu un slimību (biotisko faktoru) risku, kas negatīvi ietekmē mežu veselību.
Ugunsgrēki īpaši spēcīgi ietekmē jau tā degradētās ekosistēmas Dienvideiropā, un tiek prognozēts, ka nākotnē to ietekme pastiprināsies, jo šajā reģionā tiek prognozēti ilgāki un bīstamāki ugunsnedrošie periodi.
Tiek prognozēts, ka mežu platību pieaugums samazināsies Dienvideiropā un palielināsies Ziemeļeiropā. Tomēr paredzams, ka mežu biodaudzveidība mainīsies visā Eiropā, nomainoties koku sugām un palielinoties draudiem konkrētām augu populācijām. Paredzams, ka ierobežotā koku sugu daudzveidība boreālajos mežos būtiski palielinās kaitīgo organismu un slimību uzliesmojumu risku.
Paredzams, ka klimata pārmaiņu dēļ būtiski mainīsies ekstrēmo notikumu biežums un intensitāte. Īstermiņā, ja vien tiks pienācīgi ņemtas vērā pamata tendences, apdrošināšanas prēmijas pieaugs pamazām, un apdrošināšanas tirgus šādas izmaiņas absorbēs bez traucējumiem. Tomēr zināšanas par risku bieži vien attīstās lēcienveidīgi, kas var izraisīt cenu strauju paaugstināšanos īsā laika posmā. Ilgākā termiņā, jo īpaši visneaizsargātākajās nozarēs vai reģionos, klimata pārmaiņas varētu netieši palielināt sociālo nevienlīdzību, jo apdrošināšanas prēmijas daļai iedzīvotāju varētu kļūt cenas ziņā nepieejamas.
Klimata pārmaiņām var būt ievērojamas ekonomiskās sekas reģionos, kuros svarīgs ir tūrisms. Tiek prognozēts, ka Dienvideiropas piemērotība tūrismam būtiski samazināsies galvenajos vasaras mēnešos, bet pārējos gadalaikos uzlabosies. Saskaņā ar prognozēm Centrāleiropas pievilcība tūrismam palielināsies visa gada garumā. Prognozētā sniega segas samazināšanās negatīvi ietekmēs ziemas sporta nozari daudzos reģionos.
Klimata pārmaiņas apdraud visus uzņēmumus pasaulē. Tomēr daži no tiem ir neaizsargātāki nekā citi. Paredzams, ka ietekme nesamērīgi smagi skars MVU, tostarp tiks traucēta uzņēmumu darbība, nodarīti zaudējumi īpašumam, traucēta piegādes ķēžu un infrastruktūras darbība, kā rezultātā palielināsies uzturēšanas un materiālu izmaksas un cenas. Tomēr rīcība klimata jomā paver jaunas plašas iespējas uzņēmumiem izstrādāt preces un pakalpojumus, kas palīdzētu gan samazināt emisijas, gan pielāgoties pasaules sasilšanai.
Arktika saskaras ar būtiskām pārmaiņām. Temperatūra tur paaugstinās vairāk par vidējo līmeni, vasarā ledus klātās jūras platības samazinās un mūžīgais sasalums kūst. Ledus segas samazināšanās kļūst arvien straujāka, un tiek prognozēts, ka tā turpinās ietekmēt vietējās dabas un cilvēku radītās sistēmas. Turklāt palielinās arī risks radīt potenciālu papildu slogu videi, piemēram, veicot plašu naftas un gāzes krājumu izpēti un atverot jaunus kuģošanas ceļus. Mūžīgā sasaluma kušana var nopietni ietekmēt cilvēku veidotas sistēmas, piemēram, radot problēmas infrastruktūrai. Arktikas trauslās ekosistēmas jau ir ievērojami cietušas no temperatūras paaugstināšanās virs vidējā līmeņa, un paredzams, ka šī ietekme turpināsies.
Prognozes liecina, ka sniega, kā arī ezeru un upju ledus segas biezums samazināsies, ziemā un pavasarī upju notece dažviet palielināsies, bet citviet (piemēram, Somijā) samazināsies, un ziemas vētras nodarīs lielāku kaitējumu. Biežāki un intensīvāki ekstrēmi laikapstākļu notikumi vidējā termiņā un ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt reģionu, piemēram, padarot kultūraugu ražas nevienmērīgākas.
Plūdi jūras piekrastē jau iepriekš ir skāruši zemās piekrastes teritorijas Ziemeļrietumeiropā, un paredzams, ka riski palielināsies jūras līmeņa celšanās un lielāka vētru uzplūdu riska dēļ. Īpaši neaizsargātas ir valstis pie Ziemeļjūras. Tiek prognozēts, ka lielāks nokrišņu daudzums ziemā palielinās upju plūdu intensitāti un biežumu ziemā un pavasarī, lai gan līdz šim nav novērota plūdu palielināšanās tendence.
Tiek prognozēts, ka Centrāleiropā un Austrumeiropā būtisku ietekmi atstās ekstremāla temperatūra. Kopā ar mazāku nokrišņu daudzumu vasarā tā var palielināt sausuma risku, un tiek prognozēts, ka vasarā tāpēc palielināsies enerģijas pieprasījums. Prognozes liecina, ka lielāks nokrišņu daudzums ziemā palielinās upju plūdu intensitāti un biežumu ziemā un pavasarī dažādos reģionos. Tāpat tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņu rezultātā kultūraugu ražas kļūs nevienmērīgākas un biežāk izcelsies mežu ugunsgrēki.
Vidusjūras reģionu pēdējās desmitgadēs ir būtiski ietekmējusi nokrišņu samazināšanās un temperatūras paaugstināšanās, un paredzams, ka, turpinoties klimata pārmaiņām, šī negatīvā ietekme pastiprināsies. Būtiskākā ietekme ir ūdens pieejamības un kultūraugu ražas samazināšanās, sausuma riska palielināšanās un biodaudzveidības zudums, biežāki mežu ugunsgrēki un karstuma viļņi. Palielinot apūdeņošanas efektivitāti lauksaimniecībā, var zināmā mērā samazināt ūdens patēriņu, taču ar to nepietiks, lai kompensētu klimata pārmaiņu izraisīto ūdens trūkuma palielināšanos. Turklāt hidroenerģētikas nozari arvien vairāk ietekmēs ūdens pieejamības samazināšanās un pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, savukārt tūrisma nozare vasarā saskarsies ar mazāk labvēlīgiem apstākļiem. Klimata pārmaiņu ietekme un sociālekonomiskā attīstība apdraud upju vidisko caurplūdumu, kas ir svarīgs ūdens ekosistēmu veselības uzturēšanai.
Iepriekšējos gados pieaugošā pilsētu izplešanās un pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugums daudzviet palielināja Eiropas pilsētu neaizsargātību pret dažāda veida klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, karstuma viļņiem, plūdiem un sausumu. Ekstrēmu notikumu ietekme, piemēram, Elbas upes plūdi 2002. gadā vai lietusūdens kanalizācijas plūdi Kopenhāgenā 2011. gadā, liecina par pilsētu neaizsargātību pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem. Nākotnē pilsētas turpinās izplesties, iedzīvotāju skaits un blīvums pilsētās pieaugs. Kombinācijā ar sabiedrības novecošanos tas pilsētas padarīs vēl neaizsargātākas pret klimata pārmaiņām. Negatīvo ietekmi daļēji var ierobežot ar pilsētplānošanu, pilsētu pārvaldību un zaļās infrastruktūras uzlabošanu.
Temperatūras paaugstināšanās ir īpaši nozīmīga daudzos kalnu reģionos, kur ir novērots ledāju masas zudums, sniega segas samazināšanās, mūžīgā sasaluma atkušana un nokrišņu režīma izmaiņas, tostarp mazāks nokrišņu daudzums sniega veidā, un ir paredzams, ka šie procesi turpmāk kļūs vēl aktīvāki. Tas var izraisīt plūdu biežuma un intensitātes pieaugumu dažos kalnu apgabalos (piemēram, daļā Skandināvijas), kas var ietekmēt cilvēkus un būvēto vidi. Papildu prognozētā ietekme ietver arī ziemas tūrisma samazināšanos, mazāku hidroenerģijas potenciālu Dienvideiropā, veģetācijas zonu pārvietošanos un plašu biodaudzveidības samazināšanos. Augu un dzīvnieku sugām, kas dzīvo tuvu kalnu virsotnēm, draud izmiršana, jo tām nebūs iespējams migrēt uz augstākiem reģioniem.
Lielākās daļas ledāju atkāpšanās ietekmē arī ūdens pieejamību lejteces apgabalos.
Ir acīmredzams, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma, un tās ietekmē mūs visus. Tas var būt biedējoši, taču ir arī labas ziņas: risinājumi pastāv. Uzziniet, ko ES dara, lai cīnītos ar klimata krīzi, un kā jūs varat sniegt savu ieguldījumu.