ES stratēģijas par pielāgošanos klimata pārmaiņām novērtējums

ES stratēģijas par pielāgošanos klimata pārmaiņām novērtējums

Klimata politika

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Banku un finanšu pakalpojumi

Robežas un drošība

Uzņēmējdarbība un rūpniecība

Nodarbinātība un sociālās lietas

Enerģētika

Vide

Eiropas kaimiņattiecību politika

Ārlietas un drošības politika

Humānā palīdzība un civilā aizsardzība

Starptautiskā sadarbība un attīstība

Jūrlietas un zivsaimniecība

Migrācija un patvērums

Reģionālā politika

Pētniecība un inovācija

Tirdzniecība

Transports

Apspriešanā tiek aicināti piedalīties visi iedzīvotāji un organizācijas. Īpaši gaidām atsauksmes no speciālistiem, kuri risina ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītus jautājumus, strādājot dažādās organizācijās ES teritorijā.

07.12.2017.–01.03.2018.

Ievads

ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām (turpmāk – “stratēģija”), ko pieņēma 2013. gada aprīlī, tiecas paaugstināt ES teritorijas noturību, visos valsts pārvaldes līmeņos uzlabojot sagatavotību un spējas reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi. Stratēģijai ir trīs mērķi: stimulēt dalībvalstu rīcību, panākt klimatgatavību ES līmenī, lēmumus pieņemt apzinātāk, īstenojot astoņas darbības.

• 1. darbība: mudināt dalībvalstis pieņemt visaptverošas pielāgošanās stratēģijas. Eiropas Komisijai saistībā ar šo darbību jāsagatavo vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt, īstenot un pārskatīt to pielāgošanās politiku. Komisijai arī jāizstrādā pielāgošanās gatavības rādītāju sistēma, identificējot galvenos rādītājus dalībvalstu gatavības līmeņa noteikšanai klimata jomā.
• 2. darbība: ar instrumenta LIFE finansējumu atbalstīt spēju veidošanu un palielināt Eiropā veikto pielāgošanās darbību intensitāti (2014.–2020. g.). Komisija atbalstīs pielāgošanos mazaizsargātajās jomās (plūdu pārvaldība pārrobežu līmenī; piekrastes pārvaldība pārrobežu līmenī; pielāgošanās integrēšana pilsētu zemes izmantojuma plānošanā, ēku plānošanā un dabas resursu pārvaldībā; kalnu un salu reģioni; ūdens resursu ilgtspējīga pārvaldība; cīņa ar pārtuksnešošanos un meža ugunsgrēkiem teritorijās, kam raksturīgs sausums). Komisija arī atbalstīs neaizsargātības novērtējumu veikšanu un pielāgošanās stratēģiju (tostarp pārrobežu stratēģiju) izstrādi, kā arī vairos informētību par pielāgošanos.
• 3. darbība: iekļaut pielāgošanās jautājumu Pilsētu mēru pakta mehānismā (2013./2014. g.). Komisija atbalstīs pielāgošanos pilsētās, galvenokārt – uzsākot iniciatīvu, kuras pamatā ir Pilsētas mēru pakta modelis un kurā pašvaldības varēs brīvprātīgi apņemties pieņemt vietējās pielāgošanās stratēģijas un veikt informēšanas darbu.
• 4. darbība: aizpildīt robus zināšanās. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm un ieinteresētajām aprindām, lai saprastu, kādu zināšanu trūkst pielāgošanās jomā un kādi rīki un metodika ir vajadzīgi, lai risinātu šo problēmu. Gūtās atziņas tiks iestrādātas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” plānošanā (tā ir ES 2014.–2020. gada pētniecības un inovācijas programma). Komisija arī rīkosies, lai panāktu labāku mijiedarbību starp zinātni, politikas veidošanu un uzņēmējdarbību. Komisija arī atbalstīs neaizsargātības novērtējumu veikšanu visā ES, Kopīgā pētniecības centra darbu klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanā un sagatavos visaptverošu pārskatu par globālo klimata pārmaiņu ietekmi uz ES.
• 5. darbība: turpināt “Climate-ADAPT” pilnveidošanu, lai tā Eiropas mērogā kļūtu par vienas pieturas aģentūru attiecībā uz informāciju par pielāgošanos. Komisija un Eiropas Vides aģentūra (EVA) uzlabos piekļuvi informācijai un attīstīs mijiedarbību starp “Climate-ADAPT” un citām saistītām zināšanu platformām, tostarp valstu un pašvaldību līmeņa portāliem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu politikas pieeju izmaksu un ieguvumu novērtējumam un inovatīviem finansējuma instrumentiem.
• 6. darbība: sekmēt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), kohēzijas politikas un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) klimatgatavību. Komisija ir sagatavojusi norādījumus par to, kā pielāgošanos vēl vairāk integrēt KLP, kohēzijas politikā un KZP. Dalībvalstis un reģioni var arī izmantot 2014.–2020. gada kohēzijas politikas un KLP finansējumu, lai novērstu zināšanu trūkumu un finansētu vajadzīgās analīzes, riska novērtējumus un rīkus, kā arī uzlabotu pielāgošanās spējas.
• 7. darbība: noturīgākas infrastruktūras nodrošināšana. Šī darbība ietver pilnvaru piešķiršanu Eiropas standartizācijas organizācijām, lai tās klasificētu un pārskatītu nozaru standartus enerģētikas, transporta un ēku jomā, tajos pilnīgāk iestrādājot pielāgošanās apsvērumus. Stratēģijā projektu izstrādātājiem tika sniegtas vadlīnijas par neaizsargātu ieguldījumu klimatgatavības panākšanu. Komisija arī izvērtēs, vai nepieciešamas papildu norādes par to, kā sākt ieviest uz ekosistēmām balstītas pielāgošanās pieejas.
• 8. darbība: atbalstīt apdrošināšanu un citus tādus finanšu produktus, kas uzlabo ieguldījumu un uzņēmējdarbības lēmumu noturību pret klimata pārmaiņām. Komisija kopā ar stratēģiju pieņēma arī Zaļo grāmatu par apdrošināšanu pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Komisija vēlas uzlabot dabas katastrofu apdrošināšanas izplatību tirgū un pilnībā atraisīt potenciālu, kas piemīt apdrošināšanas cenu noteikšanai un citiem finanšu produktiem, kuri paredzēti riska apzināšanai, novēršanai un samazināšanai un ieguldījumu un uzņēmējdarbības lēmumu ilgtermiņa noturībai.

Apspriešanas mērķi

2016. gadā Komisija sāka stratēģijas novērtēšanu. Novērtējumā ir analizēts, kā izvērtusies stratēģijas īstenošana un kādi rezultāti ir gūti salīdzinājumā ar to, kas bija sagaidāms 2013. gadā – stratēģijas pieņemšanas laikā. Tajā arī izvērtēts, kā mainījušās vajadzības, kuru risināšanai stratēģija tika pieņemta, piemēram, ņemot vērā 2015. gada Parīzes nolīgumu, kurā pielāgošanās klimata pārmaiņām atzīta par tikpat svarīgu kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana. Novērtējums atbilst ES politikas izvērtēšanas standartpraksei, analizējot nozīmīgumu, rezultativitāti, efektivitāti, saskaņotību un ES pievienoto vērtību. Sīkāku informāciju par novērtējumu un konkrētus ar to saistītus jautājumus var atrast novērtējuma ceļvedī.

Šī sabiedriskā apspriešana ir daļa no procesa, kurā notiek apspriešanās ar ieinteresētajām personām, lai apkopotu faktu materiālus, kas palīdzēs izvērtēt stratēģiju.

Pārredzamības interesēs Komisija aicina organizācijas, kas vēlas iesūtīt atbildes sabiedriskajās apspriešanās, sniegt Komisijai un atklātībai visu attiecīgo informāciju par sevi un pārstāvētajām personām, reģistrējoties Pārredzamības reģistrā un apņemoties ievērot tā ētikas kodeksu. Ja kāda organizācija nolemj nesniegt šādu informāciju, Komisija saskaņā ar savu paziņoto politiku attiecīgo atbildi uzskatīs par individuālu atbildi. (Apspriešanām piemērojamos noteikumus sk. COM (2002) 704 un paziņojumu par turpmākajiem pasākumiem pēc Zaļās grāmatas “Eiropas pārredzamības iniciatīva” sk. COM (2007) 127, 21.3.2007.). Ja jūsu organizācija nav reģistrēta, jums ir iespēja reģistrēties tagad!

Saņemtās atbildes tiks publicētas internetā. Iesakām izlasīt apspriešanai pievienoto īpašo paziņojumu par privātumu, lai uzzinātu, kā izmantos jūsu personas datus un sniegtās atbildes.

Izskatītas un atbilžu kopsavilkumā iekļautas tiks vienīgi tās atbildes, kas iesniegtas, izmantojot tiešsaistes aptaujas anketu. Aizpildot anketu tiešsaistē, respondentiem būs iespēja augšupielādēt dokumentu, piemēram, nostājas dokumentu. Šo dokumentu publicēs kopā ar atbildēm.

Anketa ir pieejama EU Survey.

2018. gada 23. janvārī notiks ar šo sabiedrisko apspriešanu saistīta sanāksme, kurā spriedīs par ES stratēģijas par pielāgošanos klimata pārmaiņām novērtējumu. Vieta: konferenču centrs “Centre de Conférences Albert Borchette”, Rue Froissart 36, 1040 Etterbeek, Brisele, Beļģija.

• Kopsavilkums ar pagaidu secinājumiem, kas gūti novērtējumu papildinošā pētījumā, kura pamatā ir attiecīgās literatūras apskats, konkrētai mērķgrupai domāta ieinteresēto personu aptauja un intervijas ar tām
• Valstu faktu lapu projekta versijas, kurās raksturota katras ES dalībvalsts gatavība pielāgoties klimata pārmaiņām (faktu lapas tiks pabeigtas 2018. gada otrajā pusē).
  • Austrija
  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Horvātija
  • Kipra
  • Čehija
  • Dānija
  • Igaunija
  • Somija
  • Francija
  • Vācija
  • Grieķija
  • Ungārija
  • Īrija
  • Itālija
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Malta
  • Nīderlande
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovākija
  • Slovēnija
  • Spānija
  • Zviedrija
  • Lielbritānija
• Pielāgošanās gatavības rādītāju apraksts
• ES pielāgošanās stratēģija

Atruna

Ņemiet vērā, ka informatīvie dokumenti ir saistīti ar notiekošo procesu, kurā apspriež ārējo konsultantu sagatavoto novērtējumu, un tie neatspoguļo Komisijas viedokli. Šī apspriešana notiek brīdī, kad konsultantu grupa ir veikusi dokumentu pārbaudi, kā arī pabeigusi mērķgrupu aptaujas un intervijas. Līdz ar to informatīvajos dokumentos un aptaujā sniegtajiem faktiem ir pagaidu raksturs, un tie nav uzskatāmi par pilnīgu novērtējumu, jo konstatētie fakti un secinājumi darba gaitā var mainīties.

E-pasts: CLIMA-CLIMATE-CHANGE-ADAPTATIONec [dot] europa [dot] eu (CLIMA-CLIMATE-CHANGE-ADAPTATION[at]ec[dot]europa[dot]eu)

Directorate-General for Climate Action
Directorate A (International & Mainstreaming)
Unit A3: Adaptation
European Commission
B-1049 Brussels
Belgium

Saņemtās atbildes Komisija publicēs neilgi pēc apspriešanas beigām.

Saņemtās atbildes un rezultātus Komisija publicēs šeit neilgi pēc apspriešanas beigām.