Starptautiskais klimatfinansējums

Klimata krīze ir globāla parādība. Mums ir jāsamazina emisijas visā pasaulē — nepietiek ar to, ka tās tiek samazinātas tikai Eiropas Savienībā. Tāpēc ES ir lepna par partnerībām ar jaunattīstības valstīm, kam tā palīdz mīkstināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām.

ES, tās dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka kopā ir lielākais publiskais finanšu līdzekļu devējs klimatfinansējumam jaunattīstības valstīs – tās šajā jomā ieguldīja vairāk nekā 23 miljardi eiro 2021. gadā.

ES un dalībvalstis sniedz arī pasaulē lielāko oficiālo palīdzību attīstībai (kopā 67 miljardus eiro 2020. gadā), un šajā palīdzībā aizvien lielākā mērā tiek integrēta klimatrīcība.

Ar Parīzes nolīgumu daudzas pasaules valstis apņēmās finanšu plūsmas saskaņot ar klimatnoturīgu mazemisiju attīstības trajektoriju un līdz ar to veicināt ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanu.

Šajā sakarā ES ir uzsākusi vērienīgu rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai un stratēģiju pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanai un arī palīdz jaunattīstības valstīm izveidot vajadzīgos apstākļus mazoglekļa finansējuma mobilizēšanai.

2019. gada oktobrī ES kopā ar Argentīnu, Kanādu, Čīli, Ķīnu, Indiju, Keniju un Maroku (pa šo laiku ir pievienojušās vēl citas valstis) izveidoja Starptautisko platformu ilgtspējīga finansējuma jomā. Platformas mērķis ir piesaistīt vēl vairāk privāto līdzekļu devēju vides ziņā ilgtspējīgām investīcijām.

2021. gadā Eiropas Komisija jaunattīstības valstīm piešķīra 2,5 miljardus eiro, no kuriem liela daļa (gandrīz 40 %) tika atvēlēta tādu pasākumu finansēšanai, kuri saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Tas vēl nav viss: lai gan laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ar klimatu saistītiem projektiem tika atvēlēti 20 % no visa ES budžeta, šī procentuālā daļa 2021.–2027. gadam sasniedza 30 % un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI) – 35 %.

Papildus tam Eiropas Investīciju banka 2021. gadā klimata pasākumiem jaunattīstības valstīs piešķīra 2,56 miljardus eiro. Tā finansē, piemēram, energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas projektus Āfrikā un citos reģionos un bieži vien finansēšanā iesaista Komisiju un ES valstu aģentūras.

ES atbalstīja politikas dialogu un mērķtiecīgus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus jaunattīstības valstīs galvenokārt Pasaules klimata pārmaiņu aliansē plus (GCCA+). Šī iniciatīva ilga no 2014. līdz 2020. gadam, un pašlaik tiek pabeigti pēdējie projekti.

Dotāciju finansējums šai iniciatīvai palielinājās no 317,5 miljoniem eiro pirmajā posmā (2007–2014) līdz 420 miljoniem eiro otrajā posmā (2014–2020).

GCCA+ darbība pamatā tika vērsta uz vismazāk attīstītajām valstīm un mazajām salu jaunattīstības valstīm (SIDS), jo tās ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām.

Virsmērķis bija veicināt politikas dialogu un sadarbību klimata pārmaiņu jomā starp ES un jaunattīstības valstīm.

Prioritārās jomas:

• klimata pārmaiņu mazināšanas iekļaušana daudzos valstu attīstības stratēģiju aspektos;
• lielāka noturība pret klimata pārmaiņu ietekmi;
• palīdzība valstīm pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģiju izstrādē un īstenošanā;
• palīdzība valstīm rentablu (t. i., izmaksefektīvu) ar klimatu saistītu attīstības projektu sagatavošanā un finansēšanā.

Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) ir daļa no ārpussavienības valstīm domātu ES investīciju satvara. Tas nodrošina dažādu finanšu operāciju segumu visā pasaulē. Tas ir iekļauts ES ilgtermiņa budžeta programmā ārējai darbībai — NDICI “Eiropa pasaulē”.

Tas ir visaptverošs instruments, kas ietver dažādus līdzekļus partnervalstu attīstības atbalstam, piemēram:

• garantijas;
• dotācijas, ko piešķir, izmantojot ES dotāciju un komercbanku aizdevumu apvienošanu;
• tehnisko palīdzību, kas ļauj partnervalstīm uzlabot savu projektu kvalitāti un īstenot reformas.

EFIA+ piesaistīs privātā sektora finanšu resursus ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai. Tas atbalstīs investīcijas partnervalstīs, lai sekmētu pienācīgas kvalitātes darbvietu izveidi, stiprinātu publiskā un privātā sektora infrastruktūru, veicinātu atjaunīgās enerģijas apguvi un ilgtspējīgu lauksaimniecību un atbalstītu digitālo ekonomiku.

Investīciju satvars ietver arī Ārējās darbības garantiju, kas palielina ES finansējumu ilgtspējīgai attīstībai līdz 53 miljardiem eiro.

Ārējās darbības garantija ar kapacitāti 39,8 miljardu eiro apmērā var garantēt EFIA+ operācijas. Kopā ar privāto sektoru un pateicoties sviras efektam, laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam varētu izdoties piesaistīt investīcijas 200 miljardu eiro apmērā.

ES joprojām ir apņēmības pilna sniegt savu artavu, lai tiktu sasniegts attīstīto valstu mērķis līdz 2025. gadam kopīgiem spēkiem mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru gadā jaunattīstības valstu atbalstam.

Finansējums iedarbīgiem un caurskatāmi īstenotiem klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem jaunattīstības valstīs nāk no dažādiem avotiem — publiskiem un privātiem, divpusējiem un daudzpusējiem, kā arī alternatīviem finansējuma avotiem.

ES aicina esošos un potenciālos līdzekļu devējus katru pēc spējām un pienākumiem tāpat finansēt klimatrīcību jaunattīstības valstīs.

2022. gada septembrī ESAO publicēja ziņojumu par attīstīto valstu finansējumu klimatrīcībai jaunattīstības valstīs. Ziņojumā konstatēts, ka attīstītās valstis gūst panākumus un viss liecina par to, ka pozitīvā tendence turpināsies. Klimata pārmaiņu mazināšanai jaunattīstības valstīs sniegtais finansējums pieauga no 58,6 miljardiem ASV dolāru 2016. gadā līdz 83,3 miljardiem ASV dolāru 2020. gadā.

Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds tika izveidots 2010. gadā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņām.

Kopš 2014. gada sākotnēji solītie līdzekļi sasniedz 10,3 miljardus ASV dolāru. ES valstis ir apņēmušās nodrošināt gandrīz pusi no šīs summas — 4,7 miljardus ASV dolāru.

2019. gada oktobrī, kad Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds tika papildināts pirmo reizi, 27 valstis (pamatā ES valstis) apņēmās nākamajos četros gados fondu papildināt ar vēl 9,78 miljardiem ASV dolāru. Līdz 2022. gada 31. maijam ES valstis bija izmaksājušas 5,5 miljardus ASV dolāru no apsolītajiem līdzekļiem.

Dažas ES valstis un reģioni arī nodrošina apmēram 95 % no ikgadējiem brīvprātīgajiem līdzekļu solījumiem, kas vajadzīgi, lai varētu darboties Pielāgošanās fonds, kas palīdz jaunattīstības valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām. 2021. gadā Eiropas Komisija klimata konferencē COP26 apņēmās atbalstīt Pielāgošanās fondu ar 100 miljoniem eiro.

Valstīm ir jāmobilizē papildu publiskais un privātais finansējums, lai finansētu pāreju uz klimatam draudzīgu ekonomiku un atbalstītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Starptautiskais finansējums klimata pārmaiņu jomā būtu jāizmanto kā svira, lai stimulētu tādas investīcijas klimatnoturības paaugstināšanā un mazoglekļa risinājumos, kas papildina vietējos resursus jaunattīstības valstīs.

ES pieeja ir divējāda:

• nodrošināt dotāciju finansējumu visnabadzīgākajām un visneaizsargātākajām valstīm un
• izmantot dotāciju finansējumu privāto investīciju piesaistīšanai, apvienojot dotācijas ar aizdevumiem un kapitālu no publiskiem un privātiem avotiem, ieskaitot divpusējas un daudzpusējas attīstības bankas.

Piemēram, ES un tās dalībvalstis ir izveidojušas vairākus finansējuma apvienošanas mehānismus, kas apvieno dotāciju finansējumu ar aizdevumiem un aptver dažādus reģionus.

Lai uzzinātu vairāk, noklikšķiniet uz plus zīmes.