Palielinoties starptautiskā klimatfinansējuma plūsmām, ir svarīgi starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm iedibināt uzticību, gādājot par pārredzamību Tā arī palīdz uzlabot klimatfinansējuma efektivitāti.
Virzība uz mērķi piesaistīt 100 miljardu ASV dolāru
Eiropas Komisija un daudzas dalībvalstis aktīvi atbalsta iniciatīvas, kas uzlabo ziņošanas metodes un dara pieejamākus datus par finansiālo atbalstu jaunattīstības valstīm.
Šādas iniciatīvas ietver ESAO Attīstības veicināšanas komiteju, Tehnisko darba grupu, ESAO pētniecības sadarbības tīklu klimatfinansējuma izsekošanai un Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvu.
Tas ir svarīgi, lai sekotu līdzi progresam ceļā uz attīstīto valstu kopīgo mērķi līdz 2025. gadam, to ieskaitot, piesaistīt 100 miljardus ASV dolāru gadā.
ES ziņošanas satvars
Pašreizējo ES ziņošanas satvaru par klimatfinansējumu reglamentē 2018. gadā pieņemtā ES Pārvaldības regula.
Tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāiesniedz gada ziņojumi par jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo atbalstu, to spēju veidošanu un tehnoloģiju nodošanas darbībām.
Finansējums ir iekļauts arī ES ikgadējos klimatrīcības progresa ziņojumos.
Starptautiskais ziņošanas satvars
Starptautiskā līmenī ANO Klimata konvencijas (UNFCCC) puses reizi divos gados ziņo par savu finansiālo atbalstu jaunattīstības valstīm.
2024. gadā ziņojumos sāks piemērot jauno kārtību, par kuru vienojās 2018. gada Katovices klimata konferencē un ar kuru saskaņā ar Parīzes nolīgumu izveido pilnveidotu caurskatāmības satvaru.
2019. gada decembrī ES iesniedza ceturto divgadu ziņojumu, tostarp informāciju par finanšu resursiem un tehnoloģiju nodošanu.