Izmantojiet atkārtoti un nododiet otrreizējai pārstrādei!

Atkritumi ne vien piesārņo gaisu, gruntsūdeņus un augsni, bet arī atmosfērā izdala CO₂ un metānu un veicina klimata pārmaiņas.

ES radīto atkritumu apjoms turpina pieaugt un tagad sasniedz aptuveni 3 miljardus tonnu gadā. ES tikai 40 % sadzīves atkritumu pašlaik tiek izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti otrreiz.

• Izmantojiet papīru vēlreiz. Uzmetumiem vai iepirkumu sarakstiem rakstiet neņemiet tīru lapu, bet izmantojiet aprakstītas papīra lapas otru pusi.
• Savas vecās elektroierīces atdāviniet, piemēram, skolām vai tautas namiem, lai tās varētu izmantot citi.
• Pērciet uzlādējamās baterijas, ko var izmantot daudzas reizes. Tukšās un izmantotās baterijas neaizmirstiet nodot otrreizējai pārstrādei!
• Iemainiet, pārdodiet vai atdāviniet apģērbu, mēbeles un mājsaimniecības priekšmetus, kuri jums vairs nav vajadzīgi. Nepērciet jaunu, labāk apsveriet, vai nevarat aizņemties, iznomāt vai iegādāties lietotu preci.

• Otrreizējā pārstrāde ļauj ietaupīt enerģiju un samazināt emisijas. Reciklējot vienu alumīnija skārdeni, ietaupās 90 % jaunas skārdenes ražošanai vajadzīgās elektroenerģijas. Otrreizēji pārstrādājot (nevis izmetot atkritumos) 1 kg papīra, neradīsies gandrīz 1 kg CO₂ un metāna emisiju.
• Noskaidrojiet, kādus atkritumus var otrreizēji pārstrādāt jūsu rajonā. Atcerieties šķirot stiklu, papīru, plastmasu un skārdenes no pārējiem atkritumiem. Otrreizējās pārstrādes uzņēmumi tagad spēj pieņemt arvien vairāk plastmasas veidus. Jautājiet tuvākajā pieņemšanas punktā.
• Elektroniskās ierīces neizmetiet. Elektroniskās ierīces ir izgatavotas no vērtīgiem resursiem un materiāliem, ko var pārstrādāt otreiz, piemēram, no metāliem, plastmasas un stikla, – ieguvei un ražošanai ir vajadzīga elektroenerģija. Aiznesiet tās uz vietējo savākšanas punktu vai atdodiet veikalā, kur tās nopirkāt.
• Ja jums vajadzīgs jauns akumulators, veco akumulatoru nododiet otrreizējai pārstrādei. Parasti reciklēt var arī vecās riepas.
• Kompostējiet. Daudz labāk, ja organiskos atkritumus (piemēram, augļus un dārzeņus, olu čaumalas vai kafijas biezumus) izmanto kompostam, nevis izmest izgāztuvē. Komposta kaudzē šie atkritumi saskarē ar gaisu sadalās un kļūst par dabisku mēslojumu. Izgāztuvē bez gaisa tie rūgst un izdala metānu — spēcīgu siltumnīcefekta gāzi.